Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas kategorijas Ia–VI un ko katra nozīmē zemesgabalam
Aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas kategorijas no Ia līdz VI apraksta, kā aizsargājama teritorija tiek apsaimniekota — no stingra dabas rezervāta, kur gandrīz nekas nav atļauts, līdz aizsargājamai teritorijai ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Pašas par sevi tās nepasaka, ko zemes īpašnieks drīkst darīt; to nosaka valsts noteiktais statuss. Taču tās ir visplašāk reģistrētā aizsargājamo teritoriju klasifikācija, un ERWAY Legality Assessment tās izmanto, lai noteiktu ierobežojuma līmeni, ko zemesgabals saņem, pārklājoties ar kādu no tām.
Ia kategorija ir stingrs dabas rezervāts, Ib — neskarta dabas teritorija, II — nacionālais parks, III — dabas piemineklis, IV — dzīvotņu vai sugu apsaimniekošanas teritorija, V — aizsargājama ainava vai jūras ainava, VI — aizsargājama teritorija ar ilgtspējīgu izmantošanu. Produktā Ia–IV kategorija un nacionālie parki ir stingra aizsardzība — 1. līmenis, aizliegts. V un VI kategorija un citi ilgtspējīgas izmantošanas statusi ir 3. līmenis, ierobežots: pārveidošanai vajadzīga atļauja, un tā, visticamāk, nav likumīga. Lapa aizsargājamo teritoriju pārbaude parāda, kā tiek mērīta pati pārklāšanās.
Sešas kategorijas vienā tabulā
Ia stingrs dabas rezervāts — 1. līmenis, aizliegts. Ib neskarta dabas teritorija — 1. līmenis, aizliegts. II nacionālais parks — 1. līmenis, aizliegts. III dabas piemineklis vai objekts — 1. līmenis, aizliegts. IV dzīvotņu vai sugu apsaimniekošanas teritorija — 1. līmenis, aizliegts. V aizsargājama ainava vai jūras ainava — 3. līmenis, ierobežots. VI aizsargājama teritorija ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu — 3. līmenis, ierobežots. Līmenis ar tā pamatojumu ir norādīts katrā konstatējuma kartītē; lapā līmeņu skala ir visi seši.
Neklasificētais gadījums
Lielai daļai aizsargājamo teritoriju ierakstu nav apsaimniekošanas kategorijas. Tas ir fakts par ierakstu, nevis par zemi. Produkts rāda klasi kā „nezināma” un dod zemesgabalam „Nepieciešama pārbaude” 3. līmenī: ieraksts pastāv, un aizsardzības nosacījumi jāapstiprina iestādē. Trūkstošu klasi tas nekad nelasa kā „neaizsargāta”, jo visbiežākais iemesls, kāpēc klases trūkst, ir tas, ka neviens to nav ievadījis.
Nākamais solis
1. līmeņa konstatējums kandidātvietā beidz tās kandidatūru; 3. līmeņa konstatējums sāk atļaujas jautājumu. Abos gadījumos konstatējuma kartīte nosauc teritoriju, kategoriju, pārklāšanos hektāros un zemesgabala daļu, un eksports tos nogādā tam, kurš lemj tālāk. Ieguves rūpniecībai un karjeriem, kur Pasaules mantojuma neiejaukšanās apņemšanās pastāv līdzās valsts kategorijām, skatiet ieguve un aizsargājamās teritorijas.